Tel. +371 29470425
Blog Layout
Fizisko personu maksātnespējas aktualitātes – biežāk uzdotie jautājumi un atbildes
2019. gada 25. novembris
Maksātnespēja fiziskajām personām - biežāk uzdotie jautājumi un atbildes
Saskaņā ar Uzņēmumu reģistra mājas lapā pieejamo statistiku kopš 2009.gada fiziskās personas maksātnespēju, izpildot saistību dzēšanas plānu, veiksmīgi ir pabeigušas jau 7383 personas. Un liela daļa no šīm personām (1109) maksātnespējas procesu veiksmīgi ir noslēgušas tieši 2019.gadā.
Kādas ir maksātnespējas procesa uzsākšanas un ikmēneša izmaksas?
Fiziskās personas maksātnespējas process pēc būtības ir pasākumu kopums, kura mērķis ir dot iespēju parādniekam tikt atbrīvotam no neizpildītajām saistībām (tai skaitā, kredītiem, nodokļu parādiem utt.) un atjaunot maksātspēju.
Ņemot vērā mūsu specializāciju fizisko personu maksātnespējas jautājumos, mēs esam apkopojuši klientu biežāk uzdotos jautājumus, kā arī snieguši atbildes uz tiem.
Kādi ir maksātnespējas uzsākšanai nepieciešamie dokumenti?
Lai mēs varētu sagatavot jūsu fiziskās personas maksātnespējas pieteikumu, mums ir nepieciešami šādi dokumenti:
- Parādsaistību pamatojošie dokumenti (kredītlīgumi, patēriņa preču līgumi, studiju maksas līgumi, inkaso paziņojumi utt.). Ja ir tiesas spriedums, tad vajag tiesu izpildītāja izziņu par aktuālo parāda atlikumu.
- Pašvaldības izziņa par deklarēto dzīves vietu.
- Izziņa no Valsts ieņēmumu dienesta ar apliecinājumu, ka persona ir nodokļu maksātājs.
- Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras paziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas informācijas sistēmā uzkrātiem datiem (par apdrošinātās personas iemaksām) par pēdējiem 6 mēnešiem.
- Izziņa no Uzņēmumu reģistra par ziņām Laulāto mantisko attiecību reģistrā, un par to, ka persona nav individuālais komersants.
- Izziņa no Zemesgrāmatu nodaļas par nekustamā īpašuma neesamību.
- Izziņa no CSDD (Ceļu satiksmes drošības direkcija) par transportlīdzekļu neesamību īpašumā.
- Darba vietas izziņa par darba algu.
- Nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas paziņojumi (ja pieder nekustamais īpašums)
Lai uzsāktu maksātnespējas procesu, jārēķinās ar šādām izmaksām:
- Maksātnespējas depozīts 2 minimālo mēnešalgu apmērā – 860,- EUR.
- Valsts nodeva – 70,- EUR.
- Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi – 5,24 EUR.
- Advokāta pakalpojumu izmaksas – atkarīgas no lietas sarežģītības – aptuveni 500-1000 EUR par visu nepieciešamo dokumentu sagatavošanu un juridiskā atbalsta sniegšanu visa procesa laikā.
- Ikmēneša maksājumi kreditoriem - viena trešā daļa no parādnieka ienākumiem pēc nodokļu samaksas, bet ne mazāk kā vienas trešdaļas apmērā no vienas minimālās mēnešalgas mēnesī pirms nodokļu samaksas – minimāli 143,33-EUR/mēn.
Kam var piemērot fizisko personu maksātnespēju?
Fizisko personu maksātnespēju var piemērot jebkurai fiziskai personai, kura pēdējo sešu mēnešu laikā ir bijusi Latvijas Republikas nodokļu maksātājs un ja ir kāda no šādām fiziskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm:
- šai personai nav iespēju nokārtot parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš, un parādsaistības kopā pārsniedz 5000 EUR;
- sakarā ar pierādāmiem apstākļiem šai personai nebūs iespējams nokārtot parādsaistības, kuru izpildes termiņš iestāsies gada laikā, un parādsaistības kopā pārsniedz 10 000 EUR;
- šai personai nav iespēju nokārtot parādsaistības, no kurām vismaz vienas parādsaistības pamatā ir neizpildīta blakus saistība vai solidāra saistība starp parādnieku un Maksātnespējas likuma 131. panta pirmās daļas 1. un 2. punktā noteiktajām personām, ja tā pārsniedz 5000 EUR.
Kādi ir fiziskās personas maksātnespējas procesa piemērošanas ierobežojumi?
Fiziskās personas maksātnespējas process nav piemērojams vai pārtraucams personai:
- kura pēdējo triju gadu laikā pirms fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas ir sniegusi apzināti nepatiesu informāciju saviem kreditoriem;
- kura ir izlietojusi piešķirto kredītu līgumā neparedzētiem mērķiem, un par to ir stājies spēkā kompetentas institūcijas nolēmums kriminālprocesā;
- kurai pēdējo 10 gadu laikā pirms fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas ir izbeigts fiziskās personas maksātnespējas process, kura ietvaros dzēstas saistības;
- pēdējo piecu gadu laikā pirms fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas vai fiziskās personas maksātnespējas procesa laikā ir stājies spēkā kompetentas institūcijas nolēmums kriminālprocesā, ar kuru konstatēts, ka parādnieks ir izvairījies no nodokļu samaksas;
- kurai pēdējā gada laikā pirms fiziskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas ir izbeigts fiziskās personas maksātnespējas process, nedzēšot saistības.
Fiziskās personas maksātnespējas process nav piemērojams arī individuālajiem komersantiem.
Kāda ir fizisko personu maksātnespējas procesa kārtība?
- Tiesā tiek iesniegts maksātnespējas pieteikums.
- Aptuveni 2 nedēļu laikā tiesa pasludina personas maksātnespēju un ieceļ maksātnespējas administratoru.
- Aptuveni 10 dienu laikā pēc maksātnespējas pasludināšanas administrators sazinās ar parādnieku un prasa sniegt informāciju par ienākumiem, kā arī kustamās un nekustamās mantas esamību.
- Fiziskās personas maksātnespējas process sastāv secīgi no bankrota procedūras un saistību dzēšanas procedūras.
- Bankrota procedūras ietvaros tiek realizēta visa parādnieka manta (ja tāda ir), un no tās realizācijas iegūtie līdzekļi novirzīti kreditoru prasījumu apmierināšanai.
- Saistību dzēšanas procedūras ietvaros parādnieka ienākumi tiek novirzīti kreditoru prasījumu apmierināšanai, un pēc saistību dzēšanas procedūras termiņa beigām tiek dzēstas šīs procedūras ietvaros nesegtās saistības.
Kādi ir fiziskās personas saistību dzēšanas plāna izpildes termiņi?
Ja saskaņā ar parādnieka vērtējumu saistību dzēšanas procedūrā viņa ienākumi būs pietiekami, lai segtu vismaz 50 procentus no kopējām saistībām, kuras paliek pēc bankrota procedūras pabeigšanas, fiziskās personas saistību dzēšanas plāna termiņš ir seši mēneši no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas.
Ja parādnieks saistību dzēšanas procedūras laikā no savas gribas neatkarīgu apstākļu dēļ nav spējīgs segt Maksātnespējas likumā noteikto saistību apmēru, saistību dzēšanas plāna termiņš nosakāms šādi:
- viens gads no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas, ja saskaņā ar parādnieka vērtējumu saistību dzēšanas procedūrā viņa ienākumi būs pietiekami, lai segtu vismaz 35 procentus no kopējām saistībām, kuras paliek pēc bankrota procedūras pabeigšanas;
- viens gads un seši mēneši no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas, ja saskaņā ar parādnieka vērtējumu saistību dzēšanas procedūrā viņa ienākumi būs pietiekami, lai segtu vismaz 20 procentus no kopējām saistībām, kuras paliek pēc bankrota procedūras pabeigšanas.
Ja parādnieks saistību dzēšanas procedūras laikā no savas gribas neatkarīgu apstākļu dēļ nav spējīgs segt Maksātnespējas likumā noteikto saistību apmēru, šādā gadījumā saistību dzēšanas plāna termiņš nosakāms šādi:
- viens gads no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas, ja parādnieka kopējās saistības pēc bankrota procedūras pabeigšanas nepārsniedz 30 000 EUR;
- divi gadi no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas, ja parādnieka kopējās saistības pēc bankrota procedūras pabeigšanas ir no 30 001 EUR līdz 150 000 EUR;
- trīs gadi no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas, ja parādnieka kopējās saistības pēc bankrota procedūras pabeigšanas pārsniedz 150 000 EUR.
Par parādnieka saistībām uzskatāms tikai pamatparāds, neskaitot soda naudas, līgumsodu vai nokavējuma procentus. Pie parādnieka saistībām pieskaitāmi nolīgtie, nesamaksātie lietošanas procenti līdz maksātnespējas pasludināšanai, tomēr ne vairāk kā sešu procentu apmērā gadā.
Kas ir ģimenes maksātnespējas process?
Bieži vien praksē mēdz būt gadījumi, kad viens ģimenes loceklis ir galvojis par otra ģimenes locekļa saistībām. Šādā gadījumā ir iespēja iesniegt tā saucamo "ģimenes" maksātnespējas pieteikumu.
Ģimenes maksātnespējas procesu ir iespējams pasludināt attiecībā gan uz laulātajiem, gan uz radiniekiem līdz pat otrajai pakāpei (bērni, mazbērni, vecāki, vecvecāki, brāļi un māsas).
Ģimenes maksātnespējas gadījumā ģimenes locekļi minētās izmaksas sedz kopīgi.
Vai maksātnespējas procesa laikā ir iespējams turpināt dzīvot sev piederošajā īpašumā?
Jāatceras, ka gadījumos, kad parādnieka māja vai dzīvoklis ir ieķīlāti par labu bankai, ar banku ir iespējams noslēgt vienošanos par to, ka fiziskās personas maksātnespējas procesa laikā netiek pārdots parādniekam piederošais mājoklis. Šādā gadījumā pusēm ir jāvienojas par īres maksas apmēru.
Rezumējot iepriekš minēto, gadījumā, ja Jūsu parādi sasniedz vai pārsniedz 5000 euro, un Jūs pārskatāmā nākotnē neredzat iespēju šos parādus atmaksāt, iespējams, tieši fiziskās personas maksātnespēja var situāciju atrisināt – Jūs pēc samērā īsa laika varat atgūt maksātspēju, lai vairs nebūtu jāsatraucas par kreditoru un tiesu izpildītāju aktivitātēm (zvaniem, vēstulēm, kontu apķīlāšanu utt.).
Mēs piedāvājam sniegt konsultācijas, saistībā ar fizisko personu maksātnespēju, izvērtēt Jūsu situāciju, sagatavot maksātnespējas pieteikumu, sastādīt saistību dzēšanas plānu, pārstāvēt jūs tiesā, kā arī komunikācijā ar maksātnespējas administratoriem un kreditoriem.
Jaunumi
Savukārt Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 22. panta otrā daļa līdz 2021. gada beigām (31. decembrim) atceļ parādnieka pienākumu iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu (pašam par sevi), ja pastāv Maksātnespējas likuma 57. panta pirmās daļas 5. punktā minētā juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīme (parādnieks ilgāk nekā divus mēnešus nav nokārtojis parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš).
Parādnieka tiesību rokasgrāmatā” viegli saprotamā valodā izklāstīti juridiskie jautājumi, ko der zināt ikvienam, kuram ir grūtības atmaksāt parādus un kura parādu piedziņas lieta jau ir nonākusi zvērināta tiesu izpildītāja lietvedībā. Parādnieka tiesību rokasgrāmata ir pieejama šeit
Izskatāmajā lietā ar tiesas lēmumu bija apstiprināta fiziskās personas bankrota procedūras pabeigšana, pasludināta saistību dzēšanas procedūra un apstiprināts saistību dzēšanas plāns. Samazinoties ienākumiem, parādnieks iesniedza tiesai pieteikumu apstiprināt saistību dzēšanas plāna grozījumus, paredzot pagarināt tā izpildes termiņu par sešiem mēnešiem, vienlaikus samazinot ik mēnesi kreditoriem novirzāmo maksājumu summu uz 125 eiro mēnesī. Senāts nepiekrīt prokurora protestā paustajam argumentam, ka parādnieka saistību dzēšanas plānā iekļautās kreditoriem izmaksājamās summas apmērs neatbilst Maksātnespējas likuma 155. pantam tādēļ, ka parādnieka maksājums kreditoriem nevar būt mazāks par vienu trešdaļu no valstī noteiktās minimālās darba algas. Protesta iesniedzējs par prioritāru izvirzījis tikai vienu maksātnespējas procesa mērķi - kreditora prasījuma iespējami pilnīgāku apmierināšanu, tādējādi akcentējot vienīgi kreditora tiesību aizsardzību, taču atstājis bez ievērības maksātnespējas procesa citu mērķi - dot iespēju parādniekam, kura manta un ienākumi nav pietiekami visu saistību segšanai, tikt atbrīvotam no neizpildītajām saistībām un atjaunot viņa maksātspēju. Tiesību aizsardzībai jābūt efektīvai un vienlīdz vērstai uz abu likumā noteikto mērķu sasniegšanu. Prokurora protestā dotās Maksātnespējas likuma 155. panta normas interpretācijas gadījumā personām, kuras no savas gribas neatkarīgu iemeslu dēļ nav spējīgas novirzīt kreditoru prasījumu segšanai līdzekļus vienas trešdaļas apmērā no minimālās mēnešalgas mēnesī pirms nodokļu samaksas, tiesības uz saistību dzēšanu tiek atņemtas pēc būtības. Senāts norāda, ka Maksātnespējas likuma tiesību normas, tajā skaitā 155. pantu, likumdevējs veidojis, ņemot vērā abus iepriekš minētos maksātnespējas procesa mērķus, samērodams kreditora un parādnieka tiesības. Maksātnespējas likuma 155. panta tiesību normas ir paredzētas, lai noteiktu saistību dzēšanas plāna termiņu, ņemot vērā parādnieka ienākumu apmēru, nevis lai noteiktu to parādnieka ienākumu daļu, kuru ir tiesības saņemt kreditoram. Vienlaikus Senāts atzīst, ka konkrētajā gadījumā tiesa, grozot saistību dzēšanas plānu, atstājusi bez ievērības, ka parādnieka saistību dzēšanas plāna grozījumos nav norādes, kādiem mērķiem paredzēti uzturēšanas izdevumi, proti, summa, kas paliek parādniekā rīcībā un no kuras netiek segti kreditoru prasījumi. Tāpat nav iesniegti pierādījumi tam, ka šādi izdevumi objektīvi ir nepieciešami. Līdz ar to Senāts Rīgas rajona tiesas lēmumu atcēla un nodeva jautājumu par saistību dzēšanas plāna grozījumiem jaunai izskatīšanai.
Ņemot vērā minēto, Zvērināta advokāta Laura Klagiša birojs laika posmā no 2021.gada 15.marta līdz 19.martam klientiem sniegs attālinātas juridiskās konsultācijas maksātnespējas jautājumos. Konsultācijas laikā Jums būs iespēja noskaidrot visu par maksātnespējas procesu, tā ilgumu un izmaksām saistīto informāciju. Tāpat būs iespēja uzzināt par ģimenes maksātnespējas iespējām. Konsultācijā tiks sniegta detalizēta informācija arī par dokumentiem, kas nepieciešami maksātnespējas procesa uzsākšanai. Ja Jūsu parādi ir vairāk kā 5000 *euro* un pārskatāmā nākotnē neredzat iespēju šos parādus atmaksāt, iespējams, tieši fiziskās personas maksātnespēja var situāciju atrisināt – Jūs pēc samērā īsa laika varat atgūt maksātspēju, lai vairs nebūtu jāsatraucas par kreditoru un tiesu izpildītāju aktivitātēm (zvaniem, vēstulēm, kontu apķīlāšanu utt.). Konsultācijas laiku lūdzam saskaņot līdz 2021.gada 12.martam , rakstot uz e-pastu lauris.klagiss@gmail.com.
Par trūcīgu atzīst tādu, kuram pēdējo triju mēnešu laikā ienākumi nepārsniedz 128,06 eiro. Bet maznodrošinātās personas ienākumus katrā pašvaldībā vērtē atsevišķi. Piemēram, Rīgā mājsaimniecība atzīstama par maznodrošinātu, ja tās ienākumi katram ģimenes loceklim mēnesī pēdējo trīs mēnešu laikā nepārsniedz 320 eiro, izņemot, ja dzīvoklī dzīvo viens vecuma vai invaliditātes pensijas saņēmējs, kuram vidējie ienākumi mēnesī nepārsniedz 400 eiro. Parādu atlaišanas pieteikums parādniekam jāiesniedz zvērinātam notāram, kurš atbrīvojumu no parādiem taisīs notariālā akta veidā. Bet pirms tam parādniekam būs pienākums apmeklēt īpašus finanšu izglītības kursus, kurus bez maksas rīkos Nodarbinātības valsts aģentūra. Likums paredz, ka parādu dzēšanas procedūras izdevumi jāsedz parādniekam pašam, viņa vietā valsts neko nemaksās. Par pieteikuma fiziskās personas atbrīvošanai no parādsaistībām izskatīšanu parādniekam būs jāmaksā zvērinātam notāram 100 eiro. Atbrīvošanu no parādiem varēs izmantot tikai vienu reizi. Juridiskās komisijas deputāti vienojās, ka priekšlikumi, lai sagatavotu likumprojektu trešajam lasījumam Saeimā, jāiesniedz līdz šā gada 5. martam. Kontakti E-konsultācijai: tālr.: +371 29470425 E-pasts: lauris.klagiss@gmail.com
Datu valsts inspekcija administratīvā pārkāpuma lietas ietvaros vērtēja, vai 2020.gadā SIA “Lursoft IT” veiktā datu apstrāde, publiskojot tīmekļa vietnē www.lursoft.lv personas datus saturošus dokumentus, ir atbilstoša 2020.gadā spēkā esošajam regulējumam. Inspekcija konstatēja, ka SIA “Lursoft IT” ir veikusi prettiesisku personas datu apstrādi, publiskojot, personas datus, kuri ir iekļauti Uzņēmumu reģistra reģistrācijas lietas nepubliskajā daļā. 2020.gada 7.janvārī spēkā stājušies grozījumi likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” paredz, ka reģistrācijas lieta tiek sadalīta divās daļās publiskajā un nepubliskajā. Publiskās daļas dokumenti un līdz ar to arī personas dati ir publiski pieejami un tos var atkal izmantot, komersantam sniedzot pakalpojumus. Savukārt nepubliskās daļas dokumenti ir ierobežotas pieejamības informācija un šādas informācijas atkal izmantošana un publiskā pieejamībā ir aizliegta. Līdz ar to personas datu, kuri ir iekļauti juridiskās personas reģistrācijas lietas nepubliskajā daļā, publicēšanai un vispārīgai pieejamībai nav tiesiskā pamata atbilstoši Vispārīgās datu regulas noteikumiem. Datu valsts inspekcija vērš uzmanību, ka lietas ietvaros konstatētā prettiesiskā datu apstrāde attiecas uz tiem personas datiem, kas iekļauti reģistra nepubliskajā daļā iekļautajos - dokumentos. Lai arī SIA “Lursoft IT” informāciju no Uzņēmuma reģistra ieguva līdz normatīvā regulējuma izmaiņu spēkā stāšanās brīža, turpināt personas datu apstrādi, tai skaitā publicēšanu, ja tai zudis tiesiskais pamats (tai skaitā vēsturisko informāciju) nav atbilstoša Vispārīgās datu aizsardzības regulas noteikumiem. Lietas ietvaros Datu valsts inspekcija konstatēja, ka SIA “Lursoft IT”, neievērojot Maksātnespējas likumā noteikto termiņu, tīmekļa vietnes www.lursoft.lv Maksātnespējas reģistra datu bāzē publicēja informāciju par vēsturiskajiem fiziskās personas maksātnespējas procesiem ilgāk, nekā vienu gadu pēc ieraksta par fiziskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanu izdarīšanas dienas, t.i. timekļa vietnē www.lursoft.lv informācija par vēsturiskajiem fiziskās personas maksātnespējas procesiem bija pieejama piecus gadus pēc ieraksta par fiziskās personas maksātnespējas procesa izbeigšanas izdarīšanas dienas. Datu valsts inspekcija skaidro, lai arī SIA “Lursoft IT” nav Maksātnespējas likuma 132.panta trešās daļas tiešais adresāts (Maksātnespēja reģistra pārzinis ir Uzņēmumu reģistrs), tam ir saistoša šīs tiesību normas būtība un tajā ietvertā likumdevēja interpretācija, vērtējot samērīgumu starp datu subjekta interesēm uz savu personas datu aizsardzību un kontroli pār saviem personas datiem un SIA “Lursoft IT” un to klientu interesi turpināt personas datu apstrādi bez jebkādiem ierobežojumiem. Administratīvais naudas sods 65 000 euro apmērā piemērots ņemot vērā, aizskarto datu subjektu skaitu, publicēto personas datu apjomu, kompānijas apgrozījuma apmēru, kā arī to, ka SIA “Lursoft IT” pēc Datu valsts inspekcijas saņemtajām norādēm neizbeidza un neierobežoja personas datu publicēšanu uz laiku, kamēr tiek noskaidrots, vai apstrāde ir atbilstoša normatīvajam regulējumam, t.i., par iespējamu Vispārīgajai datu aizsardzības regulai neatbilstošu datu apstrādi, publicējot informāciju SIA “Lursoft IT” tīmekļa vietnē. Kontakti E-konsultācijai: tālr.: +371 29470425 E-pasts: lauris.klagiss@gmail.com
1. Līdz 2021. gada 1. martam kreditoriem aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv kāda no Maksātnespējas likuma 57. panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4. punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīmēm. 2. Līdz 2021. gada 1. martam parādniekam (juridiskai personai) nav pienākuma iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja pastāv Maksātnespējas likuma 57. panta pirmās daļas 5. punktā minētā juridiskās personas maksātnespējas procesa pazīme , izņemot gadījumu, kad parādnieks nav pilnībā izmaksājis darbiniekam darba samaksu, kaitējuma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību vai nav veicis valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas divu mēnešu laikā no darba samaksas izmaksai noteiktās dienas. Ja darba līgumā nav noteikta darba samaksas izmaksas diena, uzskatāms, ka šī diena ir nākamā mēneša pirmā darbdiena. 3. Līdz 2021. gada 30. jūnijam tiesa pēc parādnieka motivēta pieteikuma saņemšanas fiziskās personas maksātnespējas procesa saistību dzēšanas procedūras ietvaros var lemt par saistību dzēšanas plānā ietverto maksājumu kreditoriem termiņu pārcelšanu, vienlaikus par attiecīgo periodu pagarinot saistību dzēšanas procedūras termiņu. Līdz 2021. gada 30. jūnijam gadījumos, kad iesniegts pieteikums par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna apstiprināšanu vai par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāna grozīšanu, tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņu nosaka ne ilgāku par četriem gadiem no dienas, kad stājies spēkā tiesas nolēmums par tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanu. 4. Ja tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņš ir pagarināts atbilstoši Maksātnespējas likuma 48. panta otrajai daļai vai apstiprināts vai grozīts atbilstoši likuma " Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību " 35. panta pirmajai daļai vai šā panta pirmajai daļai un Covid-19 izraisītās krīzes sekas liedz parādniekam izpildīt tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā noteikto, tad līdz 2021. gada 30. jūnijam tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņu var pagarināt par vienu gadu, ja tam piekrīt Maksātnespējas likuma 42. panta trešajā daļā noteiktais kreditoru vairākums. Kontakti E-konsultācijai: tālr.: +371 29470425 E-pasts: lauris.klagiss@gmail.com
Savukārt minimālais ikmēneša maksājums kreditoriem fiziskām personām būs 166,67 EUR (ne mazāk kā vienas trešdaļas apmērā no vienas minimālās mēnešalgas mēnesī pirms nodokļu samaksas). Kontakti E-konsultācijai: tālr.: +371 29470425 E-pasts: lauris.klagiss@gmail.com
Iespēja pasludināt fizisko personu maksātnespēju likumdošanā ir paredzēta jau kopš 2009. gada, tātad jau ilgāk, kā 10 gadus. Saskaņā ar maksātnespējas reģistra datiem, šo 10 gadu laikā fizisko personu maksātnespējas procesa lietas ir ierosinātas 10234 personām. No šīm lietām 7905 gadījumos ir izpildīts saistību dzēšanas plāns. 2019. gadā tika ierosinātas 1652 jaunas fizisko personu maksātnespējas lietas, un ņemot vērā Covid-19 ietekmi uz ekonomiku un bezdarba paaugstināšanos, prognozējam, ka 2020. gadā pasludināto maksātnespēju skaits tikai palielināsies. Augstāk minētais liecina, ka fizisko personu maksātnespējas process ir efektīvs un nereti arī vienīgais veids, kā atjaunot maksātspēju, atrisināt gadiem ilgi krātos parādus un tikt vaļā no ātro kredītu devēju uzmācīgajiem zvaniem, atgādinājuma vēstulēm, kā arī parādnieku radinieku izspiegošanas.
Saeima 3.aprīlī galīgajā lasījumā pieņēma Tieslietu ministrijas (TM) virzītos grozījumus ārkārtējās situācijas laikā ieviest terminētas izmaiņas maksātnespējas procesa saistību dzēšanas procedūrā, kā arī civiltiesisko saistību izpildes kavējumu jomā. Likuma grozījumos noteikts, ka fiziskās personas maksātnespējas procesa laikā tiesa var lemt par saistību dzēšanas plānā ietverto maksājumu kreditoriem veikšanas laika pārcelšanu pēc parādnieka motivēta pieteikuma. Šis nosacījums ir spēkā ar Covid-19 izplatību saistītās ārkārtējās situācijas periodā un sešus mēnešus pēc tās beigām. Vienlaikus tiek pagarināts saistību dzēšanas procedūras termiņš par attiecīgo periodu. Saeima arī noteica, ka no 1.aprīļa līdz 1.septembrim nokavējuma procenti par civiltiesiskas saistības izpildīšanas nokavējumu nevarēs pārsniegt likumiskos 6% gadā. Vienlaikus grozījumi nosaka no 12.marta līdz 1.jūlijam apturēt likumos noteikto saistību tiesību noilguma termiņa tecējumu, paredzot, ka šis laika posms ir atskaitāms no noilguma termiņa aprēķina. Ar Covid-19 izplatību izraisītās ārkārtējās situācijas laikā noilguma termiņa apturēšana ļautu kreditoriem un parādniekiem civiltiesiskus strīdus savu interešu aizstāvībai tiesā risināt vēlāk, nevis pašlaik.